Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tu mani nedzirdi

Kad rasas lāses manai sejai pieskaras
Pēc ilgā kritiena šai neziņas zālē
Un vējš tik maigi noglāsta
Ka pieskāriena rezultāts ir trīsa...

Viss augums izjūt tavu pieskārienu
To baudīt varētu es nakti, dienu
Jo sapņos manos apkārt esi man
Un tavi čuksti man kā vēsma san...

Tevi redzu visur kur vien veros
Tavam acu skatam līdzi tveros
Tu mani redzi, dzirdi, jūti
Bet nezini cik tomēr man ir grūti
Kad sirds tik tevi uztvert spēj
Tādēļ vismaz domās manās projām neej...

Paliec brīdi, uzgaidi mazliet
Es tevi ieslēgšu domās ciet
lai nespētu vairs projām tu no manis iet...
Viedokļi par dzejoli
 Ernijs1  2004-08-23 18:05 
Patika pirmie 2 panti :)
 LORABELLA  2004-08-26 13:54 
Pašlaik tā arī notiek ar mani...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?