Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nevajag saprast

Tikai vienu spraudienu!
Un redzi jau ordenis mirdz.
Tikai nieka dūrienu!
Un jūti kā aulekšo sirds.

Tiem kam nesprauž,
Tiem kam nedur,
Tiem Jāiet pie bikts
Viņiem tad spraudīs,
Viņiem tad iedurs
Grēkus nožēlot liks.

Tikai vienu vārdiņu
Un jūti, tu saulītē celts.
Tikai vienu sūdzību
Un no tevis novēršas cilts.

Tiem, kas nerunā
Tiem, kas nepļāpā
Akmens dūrē jau tverts.
Viņi tad iemetīs,
Viņi tad iesvaidīs
Urravas kritušam dzers.
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2015-02-17 18:15 
hmmmm?
 Maarja  2015-02-17 19:46 
Fui,milais,cik rupji un kur skatas redkolegija..man rodas pamatotas aizdomas par
dzimtes piederibu...
 vanadziene56  2015-02-17 22:08 
Skaidrs, ka tie klusie ūdeņi tie dziļākie. Tātad, visbiežāk nodos tie klusie,
nemanāmie?...
 klusaisMiileetaajs  2015-02-18 01:44 
Klusajiem jau patīk tie dzejoļi par spraušanu, jā!
 Susurlacic  2015-02-18 12:40 
Mums valodā kaut kā pierasts .. visam piešķirt kādu citu nozīmi.. piem... rozi sprauž
pie krūts... Tur taču katrs var sarakstīt veselu pārdomu jūkli , ko ar tādu tekstu ir
sapratis
 straume22  2015-02-19 15:42 
"Tikai vienu vārdiņu
Un jūti, tu saulītē celts."
Jaukas rindas:) (pārējo izlaiž)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?