Miegains dzejolis

Miegainas lāses pa palodzi bungo
Mākoņi smagi kā bluķi
Ķēķī žāvādamies radio dungo
Čaiņiks pūš tvaiku ar snuķi

Suns uz paklāja apgūlies snauduļo
Laizot savas īpašās vietas
Neskaidras balsis tālumā vāvuļo
Laikam kāds tusiņš pie Grietas

Kafiju gribu, bet jāiet pēc piena
Mājās ne maize, ne desas
Slinkumu uzdveš šī pelēkā diena
Prāts tik uz dīvānu nesas

Laiks būtu izvest suni, lai pačurā
Pa peļķēm lai padzenā kaķus
Norej vārnas, kas baznīcas čukurā
Sauc, lai nāk pasēdēt blakus

Tusiņš pamazām noklust pie Grietas
Suns saka - laiks iet uz mājām
Lai ieņemtu atkal savas mīļākās vietas
Uz dīvāna sabristām kājām