Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Plunkšķis (Fabula)


Kad oli iemet ūdenī, sāk apļi veidoties
Un ziņkārīgie pulcējas, jo plunkšķis taču liels.
Sen olis dīķa dibenā guļ dūņās sapinies,
Bet krastā strīdi nerimstas - kur kurais aplis ies?

Tā dažkārt baumām atgadās, ar plunkšķi pūlī krist.
Tās arī apļiem izplatās ir vakars tas vai rīts.
Un ziņkārīgie pulcējas, jo plunkšķis taču liels!
Un strīdi apkārt nerimstas, cik tālu apļi ies...

* * *
Kas vieniem liekas izklaide un kontemplācija,
Ir citiem tikai ciešanas un rezignācija...
Viedokļi par dzejoli
 22princese  2015-02-15 10:44 
Plunkšķis paliek plunkšķis, tas tik runas izpauž.
 klusaisMiileetaajs  2015-02-15 12:15 
Baris, rimsties..! Raksti romantiku! :)
 assortina  2015-02-15 16:46 
Piekrīt KM!
 hefny  2015-02-15 19:33 
plika patiesība. man gan patīk šis jaunais žanrs.
 Susurlacic  2015-02-16 14:55 
un ja tajā barā iemestu atombumbu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?