Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nabaga lācic

Guļ lāčāda,
Kāds kājas slauka.
Ir priekšnams piegānīts,
Ķērc īrniece- kā tāda m..
Kāpj pāri visādi,
Gan lielāki, gan mazie,
Uz lāčādu tie neskatās
Tā visiem- tikai draza.
Un nedomā, ka lācis pliks
Pa mežu drebot skraida.
Nav mugurā, ko viņam vilkt,
Kad noņemta ir ,,skaida"..
Viedokļi par dzejoli
 DDT  2015-02-12 18:26 
parunā ar dzejniecēm- kā ir,kad nodrāž!;)
- tb- " noņem skaidu", " rūsu noberž"-
 klusaisMiileetaajs  2015-02-12 21:01 
Gan jau suņāda... Nepārdzīvo tā!
 assortina  2015-02-12 22:07 
Lāčāda tagad dikti liels deficīts - gan jau neviens kājas neslaucīs gar tādu dārgu
mantu...! :)
 vanadziene56  2015-02-13 00:18 
Par lāčādas traģisko likteni it kā sapratu, bet kas domāts ar to noņemto " skaidu",
gan gudra netiku... :)
 hefny  2015-02-13 13:24 
ādai ajag labu appiešanos, citādi tur sāk kodes rosīties.....
 Susurlacic  2015-02-13 13:24 
vanadzien, tu tāda izglītota , bet nesaproti , ka novilkt ādu vai noņemt skaidu- ir
sinonīmiski jēdzieni :)|:)
 taalais_sakura  2015-02-13 17:21 
Mums lācīc ir kā sīpoliņš,
Ar tūkstošs dzejām klāts,
Un tiklīdz nomizots tiek
viņš,
Tā jauna āda(dzeja) klāt.
 vanadziene56  2015-02-14 13:45 
Es ne darbā, ne mājā nevienam ādu nost neplēšu, tāpēc Susurlācim man jāpiedod
nezināšanu... :)
 Susurlacic  2015-02-16 14:46 
nu nu Vanadzien!! gan jaU kādu ādu būsi plēsusi- piemēram- atspalvojusi vistu :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?