Revīzija (Fabula)

No paša attālākā priežu sila nostūra
Reiz nāca trauksmes signāls, tiešām gluži negaidīts -
Tur noliktavās neesot nekādas kārtības,
Un meža kontroli tur vajadzētu nosūtīt.

Par ziņu padzirdējis, pašvaldības priekšnieks āpsis
Ar vēja ātrumu pie jenotienes aiztraucās.
- Nu, māsiņ, mēs pagalam, mūsu labai dzīvei beigas,
Brauc sudrablapsa, no tās neizglābs mūs it nekas...

- Sauc ātri sesku, zebieksti un veco bebru šurpu,
Gan izdomāsim, kā ar kontrolieri apieties.
Un krāpnieki pie galda sēdās gudrot tādu plānu,
Kam pati sudrablapsa nedomātu pretoties.

Kad šī nu atbrauc, pirmo ceļā gadās satikt sesku.
- Uz ilgu? Laipni lūdzam! Jūsu rīcībā mans nams...
Kur gadījies, kur ne, jau āpsis stājas abiem blakus,
Un iekšā sauc, kur viss jau gatavs mielastam.

Bet galdu jenotiene uzklājusi kā uz kāzām,
Te labi apskatāms, kas noliktavās glabājas.
Nu ņēmās sudrablapsa visu degustēt un slavēt,
Un atzina, ka šeit ir tradīcijas labākās.

- Es redzu, ka jūs kļūdas galu galā sapratāt -
Ir lietas, kuras jāprot cauri laikiem saglabāt!
Un ierakstīja kontroliere planšetdatorā:
„Ar priežu sila noliktavām viss ir kārtībā...”