Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Februāra rīts

Vēl sniegs uz zemes un koku zaros,
Vēl naktīs auksts un rītos ielas slidotavas,
Un dienās vēji skarbi vēl pa reizei iebrāžas,
Saldējot sejas un rokas.
Bet rītos jau putni pulcējās baros
Vēl kailajos kokos un krūmos
Un dzied un zvana dzidrās balsīs pavasari.
Savas drūmās domas es atstāju mājās un eju ielās
Un dārzos, kaut kā tik priecīga un viegla.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2015-02-10 09:55 
Pirmie strazdi jau pie Suvalkiem. Līdz marta beigām būs te.
 lapsu_aacis  2015-02-10 10:20 
aajuu akaraa uz aajuu
adauziiju aajuu
aikaaaaja aaplalala!
 hefny  2015-02-10 10:55 
hmm.."kaut kā tik priecīga..". kā priecīga? kā viegla? kaut kā tā??????dīvains tas
sarunveidīgais tukšvārdīgais žargoniņš.
 taalais_sakura  2015-02-10 13:58 
Vēl sniegs uz zemes,arī koku zaros,
Vēl naktīs ielas ledus sega sedz,
Vēl saule
aizbrien novakaros garos,
Un tikai sirds jau pavasari redz.
 baalzams  2015-02-10 20:44 
Un nāku pa taciņu vieglots un tīrs
Ar domu to tālu vēl eju..
Ka ne es - bet lūk
tur tas bārdainais vīr
Būs tas, kurš apgānīs dzeju..
 DDT  2015-02-12 15:42 
: DDD!!!
(baalzams)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?