Sivēnugurācija (Fabula)

Kad likumīgi norukšķēta svētku runa,
No mēslu čupas sivēns kāpj kā īstens cars,
Un lepnu skatu pārlaiž pagalmam un sētai,
Kur sumināt to sapulcējies lopu bars.

- Kā piestāv tev par kroni iepuvušais ķirbis! -
Jo skaļi apliecina sabiedrības zieds,
Ko pārstāv āzis, auns un šņācošs zosu pāris,
Bet gailis nepārtraukti difirambus dzied.

Vēl mirkli atpakaļ viss vārījās kā katlā,
Par krēslu plūcoties te lija asinis.
Nu visi vaino krūmos aizmukušo vepri,
Bet vai tam valdot kāds bij’ neēdis?

Pa dumpja laiku izmīdīja sakņu dārzu,
Līdz protokolus parakstīja parlaments.
Par ko tad cīnījās? Tā īsti nesaprata...
Tās pašas sugas arī jaunais prezidents.