Pele un pasaule (Fabula)

Reiz pele pamodās ne visai labā omā,
Un pārlaidusi drūmo skatu pamalei,
Kas miglā tīta, pelēka, bez jautrības,
Un zvaigžņu mirgai blāvi nespodrai,
No debess juma, kurā svina pelēks miers,
Tā izdvesa: „Cik pasaule ir tomēr neattīstīta!
Tik neglīta, kā svaigs un neiepuvis siers!...”
* * *
Ja dzīvē gadās kāda pelēcīga diena,
Kad apkārt migla vien un mākoņi kā siena,
Ja tāpēc īgņojies un nevari rast mieru -
Šo peli atceries un viņas sapņu sieru.