Jāt pie velna

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Jāj velns uz eņģeļa,
Un spārnos kož ar zobiem.
Tam rokā veca bībele,
Kas plēsta vienos robos.
Tas jāj un jāj un neapstājas,
Jo Baltā mugurā tam labi klājas.
Es arī viņam līdzi jātu,
Ja kādu atrastu
Un virsū kāptu.
Bet pagaidām pa leju eju
Pret sauli griezdams
Nogurušu seju.
Un domāju, ka dzīve piejāj mūs,
Tad labāk maziņš es
Un kluss.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2015-02-06 07:32
Tu laikam esi no tiem, kuri gribētu tautas vēlētu Prezidentu.
taalais_sakura	2015-02-06 09:16
Teikšu jums atklāti-apnicis jāties, Vēl trakāk, apnicis viss. Vai varēja kādreiz kāds iedomāties, Ka piejās mūs arī Godmanis?
hefny	2015-02-06 09:36
hmmm...apjās.un, ne tikai viš`.
vanadziene56	2015-02-06 23:39
" Mazā, sirmā kumeliņā, jāj pa ceļu pasaciņa..." Šeit personāžs pilnveidojies un transformējies... :))Bībelei gan liec mieru...
Susurlacic	2015-02-10 12:52
Kāpēc VaNADZIEN? kAS TEVI SAISTA AR jAUNO VAI vECO DERĪBU ?? :)
Rriho	2015-03-24 16:24
Vinja vienkaarsi nezin , kas taa ir par graamatu un kaadiem meerkjiem domaata .

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!