Par badīšanos (Fabula)

Ir kūtī iestājies sen miers un blējošs klusums,
Un visam pāri valda likums nerakstīts -
Drīkst aitas sūdzēties un rakstīt iesniegumus,
Bet taisnība būs vilkam, kad tos izskatīs.

Tam pietiek tikai uzmest plēsonīgu skatu,
Un aitas no tā vien jau bailēs nodrebēs.
Šeit vilks gan prokurors, gan advokāts, gan tiesa,
Kas tām pēc kārtas regulāri ādas plēš.

Un pat ja tās, visvairāk neapmierinātās,
Reiz spētu sacelties pret lopa dzīvi šo,
Bez žēlastības pelēcis tās saplosītu:
Kā sēnes kūtī vergi vergus pavairo.
* * *
Un tā vēl šodien apkārt valda miers un klusums,
Jo aitas vilkam nav un nebūs ienaidnieks.
Tām prāta maz, bet toties pieres ļoti cietas,
Un liela vēlme savstarpēji badīties.