Mēs īstie (Fabula)

Mēs pareizie, mēs pūkainie, mēs īstie
Un anonīmi neesam nekad.
Pār citu idejām mēs kāpjam pāri,
Kaut pašiem nekas labāks nesanāk.

Nez kādēļ ļoti satrauc mūs un baida,
Tie, kurus redzam neaptraipītus.
Ir viņu panākumi tā kā dadzis acī,
Jo gribam sevī absolūtus just.

Kaut domu formulēt ir reizēm grūti,
Kaut mēle greizi vārdus kopā sien,
Kaut krāsu gammu tveram nepareizi,
Kaut mūzika mums tikai troksnis vien.

Mēs taču paši sev to neatzīsim,
Mēs pareizie, mēs gudri, pūkaini!
Un lai cik skumji neliktos, ik rītus
Mums ģēniji vien rādās spogulī...