Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...jāatdod

Tas viss ir Tevī,
Un ik pa mirklim
Ņemu to,
Tas manu ceļu
Pie Tevis pašas
Izgaismo
Man laikam nebūs
Izprast to,
Ar ko Tu īsti izgaismo.
Es ņemu to
Un gaismā eju tīts,
Kā naktī iemaldijies
Uzausušais rīts,
Visiem vējiem
Uz Tavu pusi dzīts,
Jā, tas noteikti nav tikai mīts,
Ka mīlestība ceļo
Vējiem līdz,
Un vēji viņai
Izpalīdz.
To paņemto man taču
Beidzot jāatdod.
Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2015-01-07 09:21 
Jā... ar ko gan viņas tā izgaismo? tas ir mūžīgs jautājums
 klusaisMiileetaajs  2015-01-07 18:57 
Jā, dažas spīd kā jāņtārpiņi.
 hefny  2015-01-07 20:22 
atdod gan.
 forma1961  2015-01-07 21:54 
Es atkal saku neatdod,tad gribēsies vēl vēl satikties.
 BIRNBAMS  2015-01-08 14:41 
neatdod
 klusaisMiileetaajs  2015-01-08 15:34 
Ja jau tev atdeva, tad pašai nebija vajadzīga tā manta. Neko nedod atpakaļ. Iedod
hefnijai! :)
 priede  2015-01-08 16:04 
Īsti nesaprotu, kāpēc autors dzejā raksta Tu un Tevi ar lielo burtu, tad jau katram
ir tiesības to uztvert personiski. Man šķiet, ka tā nav laba prakse.
Un kad tevi
kapā gulda,
Dzīvie paraud tev aiz zārka
(Ziedonis)
Laikam nekā personiska, jo
`tev` nav ar lielo burtu :)
 no_matter  2015-01-11 14:57 
priede, personiski es uztveru, ja `Tu" raksta ar lielo burtu, tad tas ir tieši kādam
konkrētam, ja ar mazo - tad vispārīgi (ka Ziedoņa dzejolī). Bet katram autoram ir
savs stils (piemēram, šis mans teikums ir nepareizs no stila viedokļa, jo sākas ar
"bet", bet es tā rakstu)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?