Un tomēr

Kad nostaigāts, aplūkots, izpētīts būs
un izdzīvots tas,
kas virs zemes tiek dots,
tad noliktā laikā tiks aizmirsts mans vārds:
kāpēc, no kurienes, kur, kas es tāds.

Tāpat, gadu tūkstošus atpakaļ te,
ir staigājis
arī mans dubultnieks,
kā spogulī, pasaulē atstarodams
un sevi tai pilnībā uzticēdams.

Cik zināms un pazīstams viss man ir te -
kā puišelis,
jauneklis aizrautīgais,
tā pilnbrieda vīrs, dzīves ievainotais,
kam nemanot pienācis pārdomu laiks.

Jā, vieni ir dedzīgi, cīnīties steidz,
tos nebaida
izaicinājums nekāds,
bet citiem, par vājumu savu ir kauns,
jo nespēja atšķirt, kas labs un kas ļauns.

Mums katram, mans dubultniek ,
savs Piena ceļš,
lai Visuma aukstumā nesatiktos,
un tomēr, pēc ziemas kad ziedonis nāk,
zied sniegpulkstenītes kupenās...