Einšteinu netīšām pieminot

(mīkla)
ne roku ne kāju
bet uz priekšu tiek
tas taču laiks- nodomāju
aiziet un nekas nepaliek
tu saki- atmiņas
tās paliek tavās mājās
sakārtas kā drēbes ozolkoka skapī
ņem lieto
kamēr novalkājas
(pulkstenis)
iet
bet pa apli
kā apmaldījies ceļinieks
garais ķer rokā īso
apdzen un par sāncensi notur
eh ko tur
viena stunda tāds nieks
vakar tu neatnāci
gaidīju līdz satumsa
skatījos kā debesīs kāds iededz lielo lāci
redzēju zvaigznes krītam
tikai otrā dienā pamanīju- mans pulkstenis atpalicis par stundu
tu mani nepagaidīji
tikai stundu
es gaidīju
līdz rītam
(relativitātes teorija)
viss relatīvs
beigtais dzīvs
rītdiena pagātne sena
dažreiz stundai nesatikšanās cena
un tu no pievilcības spēka brīvs
tavu foto es nomainīju pret Einšteina bildi no kāda žurnāla vāka
un tagad mēģinu pierādīt nesaskaņu formulas
(šķiet pat vecais žīds tās neizskaitļoja)
bet es zinu kurš pirmais sāka
es nebiju tas
(teorētiskā realitāte)
ja mīlestību dala ar enerģiju kas patērēta strīdos
tiek palielināts attālums kvadrātā
kāds mūs tagad šķir
bet ticiet vai neticiet tam
viss notiek uz labu
un mēs spītīgi domājam
ka mīlestība ir
(epilogs)
varbūt kāds skums
cits izlasīs pasmiedamies
dzīve ir nevis tas
kas notiek ar mums
bet gan tas
kā mēs pret to
attiecamies