Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nakts..

Es redzu Tavas acis, tās mirgo kā sapnī, kā dejā,
Tās trauslas kā vējā aplauztas, bet es tās sargāšu, kaut dvēsli atklāšu.
Mēs vijamies dejā,
viss izskatās tik patiesi kā sapņainā ejā,
Es atceros, bet viss aiziet vējā..
Tu izskaties skaisti, bet Tu ej aizvien tālāk, Tu izgaisti..
Tu skaties, kaut nezinu vai redzi mani,
Jā, es kļūdījos, es atzīstu, Bet ko, Ar Piedod vien es izkustu.
Ar vārdiem nemainīsi Pagātni vai cilvēku - Savādni.

Viedokļi par dzejoli
 ankoridzha  2014-12-19 23:58 
Neizpratni rada izmētāti lielie burti, pazūd dzejoļa ritms.
 lapsu_aacis  2014-12-20 09:15 
unj dzeja kurj?
 22princese  2014-12-20 15:46 
Tieši tā tas notiekās skumīgs ir šis stāsts.
 BIRNBAMS  2014-12-21 11:13 
Princese pateica labi! Kaut pāris kļutu mēs abi!
Pagātni mainīt vairs nevar -
āmurs pa naglgalvu sit - zvīņas no acīm lai krīt!!!
 klusaisMiileetaajs  2014-12-21 16:45 
Ar zombiju meiteni metos kad dejā,
Tai acis, zobi kaislīgi spīdēja sejā.
Tad mīlas
rotaļas, trīs stundas kopā,
Laikam piedzēries biju, riktīgi lopā...
Nekā peronīgi.
:)
 Santrape  2014-12-27 11:21 
ar aplauztām acīm tu manī skaties
es arī tā skatos tevī
mēs aplauzti abi un mums ir
tik labi
ar aplauztām acīm sevī
*
es esmu tik skaita un tu arī skaists
mēs abi
tik skaisti kopā
ar aplauztām acīm ar putnu rokām
dvēseles sildītās mokās
*
tik
savāda es tik savāds tu
mēs aplauzti dejojam sevī
vien acis - tas rubīna
spogulis
vēl aplauzti skatās pretī
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?