Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kādēļ mīlestība tā sāp?

Kādēļ mīlestība tā sāp?
Kādēļ tā mani nogalina,
kā cilvēkus kara laikā?
Es jūtos tā,
it kā manā sirsniņā
būtu iedurts duncis.
Un ik pa laikam, Tu, mans slepkava,
manā brūcē ieber sāli.
Rupju, kristālainu sāli.
Man sāp, man tik ļoti sāp.
Man liekas,
it kā sirds no krūtīm tiktu izrauta.
Varbūt tā būtu labāk -
būt ledaini aukstam, vienaldzīgam cilvēkam.
Es tik ļoti tāda vēlētos būt,
jo man sāp,
tik ļoti sāp...
Viedokļi par dzejoli
 Panther  2004-08-22 18:25 
Ptiesi, bet neparaadaas orgginalitaate, es lasiiju, kaadas ir tavas saapes, bet
patiesi dzejaa taas neizjutu!:):)
 Ernijs1  2004-08-22 20:21 
Mīlestība nesāp, sāp tas, ko tu tai esi nodarījis-usi!
 Hatora  2004-08-22 21:01 
Miilestiiba tocna nesaap.Saap izdomaatie priekstati par miilestiibu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?