Ziemas naktī

Kā parasti- cik neparasti:
Aiz kokiem ugunskurs met ēnas
Un zvaigžņu gaismā zilā, blāvā
Dreb eglēm skujas mierīgi un lēnām.

Tāds klusums plūst, ka ausīs zvana
Un miers ir tāds, ka sirdī klaudz.
Uz sērsnas tumšas takas mana-
Kas zin, tur staigāts maz vai daudz.

Pie tavas rokas klusi skaros,
Lai nezūd mirklis, kas mēdz gaist.
Zem debess velves dzīvot varam,
Jo tumsa, zvaigznes.. viss ir skaists.