...silti

Kāds vien lūkojās
Karogos lepni,
Kādam tie jāpaceļ
Mastos,
Tā vienmēr ir bijis,
Upei ir divi
Krasti,
Dažreiz tik dažādi, nesaprasti.
Tas ir kā
Saņemt skaistu vēstuli pastā,
Rokrakstā nepierastā,
Kādam par to liels prieks,
Kādam vien vilšanās,
Nieks.
Kādu naksnīgās zvaigznes
Debesīs aiznes,
Kādam no tām vien uznāk
Žāvas un miegs.
Un tāpēc jau krīt no debesīm
Tie baltie milti,
Un tāpēc jau pastāv
Pasti un
Tilti,
Lai saprastu krasti,
Kopā abiem,
Un upei būs siltāk,
Būs silti.