Rudens ielas tramvajs

Atbrauc rudens retro tramvajā
Tā vadītājs šņaukājās skaļi
Rādīdams publikai sarkanu seju
Un sodās, ka smidzina lietus
Aiz apkakles bāžot ledainus pirkstus

Aizlido vasara šļauganā balonā
Atstājot uzrakstu „Es te biju”
Rīt atnāks sētnieks ar slotu kā airis
Un dusmīgi dzenāt sāks lapas
Jā, katram jāpelna savs kancītis maizes

Ap stūri nāk ziema smagnējā gaitā
Sen peldbikses aizmirstas skapī
Ir iestājies pantalonu un zābaku laiks
Ar slapjdraņķa vakariem tumšiem
Un atstātu peldvietu aiz Vanšu tilta

Kurš tvaika rullim dos tvaiku
Un lapsai kurš dāvinās cāļus
Kam nežēlos susuram medu
Viņš arī pa pusei ir lācis
Un visai pārējai dzejnieku armijai

Bet dzejnieki mīņājās pieturā
Šķiet, tramvaju nekursē vairs
Aiz apkakles ledaini pirksti
Un limuzīns iešķauda sejā
Jā, tas patiešām ir atnācis rudens