Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kā skaidru ūdeni
Nākotne – tas ir ūdens plaukstās,
ko cenšamies pasmelt vēl un vēl, palaikam nolaizdami rokas un ātri paceldami tās, lai tikai paspētu, lai tikai nesaviļņotu klusus, svešus ūdeņus, lai tikai neizbārstītu savas domas, neizkaisītu kā smilšu graudiņus vējā. Kaut varētu noturēt, kaut vai līdz tulznainām rokām, reizēm tik slinko un reizēm tik dzirksteļojošo būtību! Mēģinām vēl un vēl. Un it kā tik daudz ūdeņu bijis, un it kā tik daudz piestātņu redzēts, bet nākotne vienalga pinas neizprotamos sapņos un vīzijās. Ko tad mums īsti vajag? Un atkal turpinām savas ierastās zemes gaitas... Varbūt tomēr nevajadzēja nolaist rokas? Varbūt paskatīties sev apkārt traucēja vienkārši nevajadzīga aizraušanās? Un dzeram no plaukstām, atkal un atkal. Iemalkojam un ejam. Un nākotne bez nožēlas, straumītēm plūst. Ar rūgtumu, pat reizēm kā balzāms. Tikai tā jau mūsu pagātne, jo turpinās nebeidzamie gala piestātnes meklējumi, kur vienreiz pacēluši rokas, tās spētu noturēt, lai padzerties līdz sātam. Nākotni... Kā tīru, skaidru ūdeni.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|