Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Manas ēnas
Manas ēnas
Aiznes daļu no manis Ķeroties dzīvžogu zaros Un pārvēršas skrandās Pār muskuļiem pārvilktā telts Es peldu kraulā Un nemēģiniet noliegt Tās dīvainās domas, tās nāk no dzelmes Aicinot doties līdzi Un solot brīnumus rādīt Manas ēnas Paliek dzīvžogu zaros Bet es aizpeldu kraulā Tajā laika un atmiņu straumē Un izlemju – labāk ir dzīvot Es izlemju dzīvot un novecos Pamazām pārtopot cienīgā vecī Vai prātu izkūkojušā mērkaķī Nekas, ka starpība liela Abi ir pelnījuši cieņu Manas ēnas Izvēlas dzīvot un novecot Mācīties, atdot un piedot Melot, nodot un zagt Un lēnām klibo no kalna Bet tur, tajos dzīvžoga zaros Manas domas un atmiņu skrandas Plivinās rudens vējos No rīta nāk sētnieks, un aizslauka Kas palicis pāri no manis Manas ēnas Viņas paskatās man pār plecu Un nogroza galvu klusi -Vecais, ar šādām rindām Tev vieta ir Aptiekas ielā Vai arī OHO dzejoļu lapā
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|