Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...gaiss

Ieelpo mani,
Kā pēdējo reizi
Ieelpojot,
Tu jau zini,
Ka te nav vairs ko iesākt,
Kā palikt vien laiku niekojot.
Mēs dosimies tālāk,
Lidojot,
Sapņojot,
Tu nesīsi mani
Uz citām vietām,
Kur vērtības īstas ir
Citādām lietām,
Kur citādi lieti,
Varbūt pat tur zaļo
Sētas mieti,
Diennaktī trīs saulesrieti.
Mēs dosimies tālāk
Par pasaules malu,
Kur nezin nekā
Par pasaules galu.
Es nelikšu modinātāju,
Nemodīsimies vairs,
Ieelpo mani,
Kā pēdējo reizi,
Es vēlos būt
Tavs pēdējais gaiss.
Viedokļi par dzejoli
 jukas  2014-10-03 07:35 
Man bija tieši tādas izjūtas pirms devos ceļojumā uz Taizemi...
 Plaanpraatinjsh  2014-10-03 09:15 
Vai...
 klusaisMiileetaajs  2014-10-03 11:24 
Par gaisu, kurā ir intensīvas smaržas, jau izteicos pie kaimiņa Junipera dzejoļa "Kas
tas tāds bija?"
 forma1961  2014-10-03 19:35 
Man ļoti uzrunāja rindas:
Es nelikšu modinātāju,
Nemodīsimies vairs,
Ieelpo
mani.
Tā ir cilvēka dzīve dēļ otra cilvēka-mulsinoši,bet skaisti.
 baalzams  2014-10-03 22:51 
fatāli un letāli - nemodīsimies vairs. :(
 hefny  2014-10-04 10:21 
hmm..cerēju ka cL cienījamos gados attapsies,ka čiept šo to nav jauki,bet nikā,-as nu
pagadās, to savāc,jo laikam babenes ni un ni.closīti,tev jau bija cita sistēma.laikam
jau ne tikai rudens noskaņo uz neatgriezeniskiem proecesiem. :DDDD
 virvirbams  2014-10-04 21:11 
Tu jau zini, ka te vairs nav ko iesākt - ekselenti teikts! Bravo!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?