kaukas no veciem krājumiem

Griba kā bojāta neona spuldze
iedegas mūžīgai izdzišanai
maniaka nerimto plosīšanos
tumšiem bezdibeņiem nomainot

Līķa bālajā trūdējumā
vērties grāmatu svešajos rakstos
izlocīties un likteni apmānīt
pasmaidīt savā kapa piemineklī

Meitenes lūpas skart un izgaršot
smadzenes sapuvušos konservos
pašam būt aklam un citiem
par ceļvedi redzīgu kļūt

Atdoties ikdienu liegajam snaudam
Tukšuma balsīm noticēt
Draugus satikt un smaidīt
Bet pašam tik mirušam būt

27.07.2002