ceļā

autors: elle_errante [dzejoļi]

aust rīts
pāri upei pelēkbalta migla
aizvijas tālumā
izkāpj no upes krastiem
izstaipās un saplūst ar sidrabaini dzidrām debesīm
vēlāk kā veldzējošs rudens lietus
pārlīst pār mums.

esmu ceļā
autobuss iebrauca miglā
Nekurienē
ik rītu traucamies it kā zinot kurp
..nekur
tas miglā saredzams vēl skaidrāk
tad acis atveras no izmisīgās noteiktības
ierauga lietas kā ir
ietītas miglā
nevis kailas skraidošas pa grafikiem diagrammām un plāniem
tik pat cik migla bieza
tik nereāli plāniem
(autobuss pārrāpjas tilta kūkumam
un ar logu taustekļiem
paberžas gar upes otriem sāniem)
tad to kas bija patiesība tilta viņā pusē
nu jau nošķir necaurtaustāma miglas siena.
bet to šķiet zinu tikai es viena

todien saliju
(mani nozaudētie lietussargi apkārt pilsētā vientuļi klīst
kāds no tiem kādam atrodas
turpina uzticīgi plīst
bet man uzticīgi tikai rudenīgs lietus.. )

pieturā
vējā un smidzinošajā lietū
uzrāvis plecus
ar salauztu lietussargu
stāv cilvēkputns
tumši zaļā šallē ieķēries vakardienas prieks
šūpojas diega galā

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Runcs	2014-09-15 00:59
Panjema. Ar otro reizi trapija labi
lapsu_aacis	2014-09-15 06:59
pāri upei pelēkbalta migla izkāpj no upes krastiem -nosviitro "upes"- vēlāk kā veldzējošs rudens lietus pārlīst pār mums. -nosviitro "paarliist"- esmu ceļā autobuss iebrauca miglā Nekurienē ik rītu traucamies it kā zinot kurp ..nekur -nosviitro krievisko analoogu `priplilji`unj aiSStaaj arj cieshamo kaarjtu tagadnes forjmaa- tad acis atveras no izmisīgās noteiktības -nosviitro unj paarraksta: acas atver izmiiziiga noteiktiba- taalaak seko hvz kas, liiC saanu berzeejosham busam ( jaateic, taa bii labaakaa rindele visaa riimee! ) tad seko gaaju vakaraa uz maaju sadauziiju kaaju vaikaakaajasaaptallalalalala la laa unj tad beidzot aFFtarjs akal saak sakariigi runaat. buutu incanti lasiit sho te paarstraadaatu no ciUveeka, kurjsh prot iSteikties, lietojot pUUlka kodoliigaakus apziimeetaajus. itkaa tiek aprakstiiti baigie notikumi, bet kopaina irj kaa tamaa stumkaktaa stumkaktaa "kaapamiglu, manadziive ietkaapamiglu, kasnekad nepaariet" , tobish - piezemeeti, monotooni unj bez rjoziines.
baalzams	2014-09-15 07:36
saturs izšķaidīts.
jukas	2014-09-15 08:35
Beigas labas ,pārējais vēl miglojas .
klusaisMiileetaajs	2014-09-15 09:25
Ja nebūtu 25.rindas, es vēl arvien domātu, ka aiz sievišķīgā nika slēpjas un dzejoļu autors ir čalis. :))) Notikumi un novērojumi jau attainoti tēlaini un intriģējoši, bet kāpēc literārais sacerējums tīši tiek dēvēts par dzejoli, man nav saprotams. No dzejoļiem raksturojošām pazīmēm te ir tikai viena - vārdi stabiņā. :)
Maxroller	2014-09-15 10:42
Nozaudēju lietussargu,kamēr līst Biedri,pažēlojiet mani Ai,kā gribas mī.t!
laukroze	2014-09-15 10:54
patika, ar uzrunāja lietussargi..:)
Naktsvijole_es	2014-09-15 19:23
labi,ka arī priekam vēl pietika vietas:) ir...
Jomo	2014-09-15 20:16
miglas taure ellee rataa pilnas acis piepuustas suudaa un tajaa krastaa nesagaidis orkjestris jau atkal meegjinaajums
assortina	2014-09-15 21:57
Labs!
BAMS	2014-09-15 22:34
Esmu ceļā, autobuss iebrauc miglā - vai nav saprotams ka tā ir izcila politiska dzeja!!! Autors šausta varturus ar nagaiku, bet gļēvā egoiste lapsa pat nenojauš par ko iet runa. Paldies autoram par aizgrābjošo stāstījumu, tagad Jūtos labāk, saturīgs dzejojums ceļ spārnos! Ir Latvijā cilvēki ar lielo burtu - daudz un nesamierināmi. Spējīgi darboties aiz vispārpieņemto iespēju robežām.
BAMS	2014-09-15 22:47
Piezīmēšu, ka egoists ķer no zupas labākos gardumus sev un tikai sev, komentu virpulīšos aizputinās ar verbālo sniedziņu nopietnās problēmas un tad virspusē uzpeld ........
BAMS	2014-09-16 16:54
Labākais dzejolis, ko esmu lasījis dzīvajā dzejā! Vēlreiz pateicos cienījamai autorei!
lapsu_aacis	2014-09-16 17:29
bambaali, piebremzee to savu politiku, ja?
taalais_sakura	2014-09-18 09:09
Peld miglā lietussargi pazaudēti, Kā spoki krāsaini tie klīst. Tā īstenība-solies svēti- Nāc izbaudi kā dzeja līst! Paldies par dzeju.
Plaanpraatinjsh	2014-09-19 15:35
Interesants.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!