Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Zupa
Kas zilumus un nobrāzumus dziedē
Un aizgājušu draugu pēdas dzēš Kas matu kušķi galvas virsū kliedē Un kalendāram lapas nāk plēš Kas nograuž burtus kapakmeņiem veciem Un ceļus slēpj uz mājām pamestām Kas manīt liek gan mugurai, gan pleciem Par lietām nēsātām un par lietām nomestām Kas reizēm maz, bet reizēm paliek pāri Kas bijis gaidītais, ir kļuvis nokavēts Kas uzsauc „Gatavs!” zupai katlā, kuru vāri Un cik vēl karotes no tās tev atvēlēts Kas aizpil nebūtībā pilieniem tik klusiem Ko nozog televīzija un kafejnīcas lētas Kas jādod sastrēgumiem, pārpildītiem busiem Un lasot muļķības, kas rakstītas uz sētas Man patīk zilumi, kas savā beigu fāzē Bez lapām kalendārs, ko nesvilināt var Ja draugu maz, var vairāk ieliet glāzē Un mazāk runas mani kritizē un skar Tu gribi zināt, kas tur pil kā kandža? Varbūt, ka tas ir laiks, bet varbūt entropija Un zupas katls – veca bleķa bundža Ko bezpajumtnieks Zaķusalas galā silda
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|