Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Nedaudz veltīts D.Kihotam
Sper piešus sānos:
Kusties vecā Rosinante! Nav laika grauzt te arbūzus. Tu visu mūžu sperta,jāta Ne reizi neesi cildināta. Reiz tevi nojāšu līdz nāvei Vai dzirnavām, kas kapu kalnā klus. Ak vecā, stulbā Rosinante Bez brillēm tu un zobiem. Nu gluži kā tā vecā tante Kas pakaļ blenž starp sētas robiem. Ei, nelūri, tu padauza! Es džentelmenis, tostarp bruņots. Kaut noskrandis un basām kājām, Kaut pakaļ skrienot rej man raiba kuņa. Man sirdī plosās mana Dulcineja Un viņa nekvankš kā tā kuce. Ir dzīve tapusi par saldo ziedu leju Vai vasara jauc manus matus, Vai pāri drāžas melnas tūces.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|