Izdomāšana ar sevi

Izgriezts kā lupata
Domām nav spēka domāt
Urbties vienam otrā kā skrūvēm?
Nē, pietiek uzpūsties kā bumbai, lai pamana

Es eju projām

Gribas kļūt trauslam
Kā izdedzis sērkociņš
Un aukstam, lai radītu distances apkārt
Jo gribas dzirdēt klusumu
Kā sirds runā

Ļaut ielām vest uz priekšu
Nevis pašam
Bet ja nogurst
Nosnausties uz mugurām
Kas aiziet prom neatvadoties

Gribas neadoptēties
Lai visu laiku svārstās svītriņa
Kas velk dienu pēc dienas uz priekšu

Gribas, lai nemitīgi sarunājas
Siāmas dvīnis ar mani
Viņš ir neredzams
Un aug lielumā uz iekšu
Vienmēr pilns ar pasakām par bērnību
Pilns ar priekiem un bēdām
Kas vēl jāizdzīvo

Pilns ar mīlestību

Vajag aizvērt acis, lai tam ticēt
Es esmu tālu, tālu
Tur sapņot

Istabas stūriem ir izgriezti caurumi
Lai vientulība elpotu

Es esmu tālu, tālu
Tur sajust
Ka dzīve ir brīnišķīga
Ja ļaujas tai dzīvot