Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
nekas nepāriet tāpat vien
es zinu, nesatikšanās rūgst,
kā mīkla maizei un pīrāgiem abrā rūgst ja būtu vairāk laika, mūsu pasaule, kaut iesākumā maza šķiet, reiz grieztos kā vilciņš uz koka grīdas, dīkdams, rūkdams, plosītos tas, šis asfalta bērns negaidītais un tad logu rūtīs nakts, bārenis aizmirsts, klauvēt sāks, kūpinot miglas cigāru, pāri laukiem, ielejām, vientulis mēness kāps, spēlēdamies maigām kaķpēdiņu ķetnām, tas nagus nerādīs ilgi. vēl ilgi es zinu, nesatikšanās rūgst, būs magoņmaizītes, pīrāgi galdā celti, uz lieveņa elpos krāsns sutīgais bass, pagales gruzdēs tvīkstošos pelnos nekas nepāriet tāpat vien. laiks ritina kamolu asu un samta spārni atkal tiek tam taurenim - klusumu prasot
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|