„Zīdtārpiņš Gaujas krastā”

Es vēlos iemīlēt un vairos pieskarties,
Lai Tu kā vīzija, kā dūmi neizplēnētu;
Ar maigumu neiztērētu turp traukties,
Kur Tevi vienu mūžam aijāšu.
Zīda ceļi ir noslēpumu pavedieni,
Zīda ceļi prasa visu Tavu dzīvi!
Kad Tevī zīdtārpiņa kāpurs kūņosies,
Lai zīmīgiem vārdiem uz mani klusētu;
Manas kājas piesies Taviem ceļiem
Ar Dieva neredzamo zīda diegu.
Zīda ceļi ir noslēpumu pavedieni,
Zīda ceļi prasa visu Tavu dzīvi!
Odiem dīcot un skatiem klīstot,
Zīdtārpiņš grauž čauganu neziņu.
Kā taurenim man ugunij upurēt
Vai ar gumiju izlēkt pār Gauju?
Zīda ceļi ir noslēpumu pavedieni,
Zīda ceļi prasa visu Tavu dzīvi!