Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Bezmiegs
Pa skuju taku atkal aiziet nakts,
Un mēness, tikko sācis rādīt seju, Nu lien aiz mākoņiem Un sēri skatās lejā, Jo pamalē jau sākas ausmas akts. Par ko lai raksta? Mīla, sāpes ? Viss jau bija... Un ziedi plauka, vīta, lietus lija... Ja būtu ar ko parunāt – kaut blakts! Bet nav, jo vēl aizvien ir dziļa nakts. Bet kaut kur krogā kāds vēl nokopj galdus, Uz ielas žūpa kliedz un neļauj ļaudīm Skatīt sapņus saldus, Jo viņa mīla aizgāja pie cita, Vai varbūt tam pa dzērumam vien šķita... Un laukos gaiļi noteikti jau klaigā, Jo dienas gaismā tie grib vistas skatīt vaigā, Un govis mauj, jo vēlas atdot pienu. Ja nevēlas, To atņems tām tāpat... No rakstīšanas jau nekas vairs nesanāk. Es lienu migā, pagriežos uz sāniem... - Ei, mīļais, atod segu, izbeidz krākt! Labrīt...o, nē! Arlabunakt!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|