Turpinājums stāstam par ganu

Pastalām kājās un pakaļu pliku
Dziedoša nācija gar jūru klaiņo
Žēlojas, lielās, un izkaļ vien čiku
Pasaulē skatās un pekeles saiņo

Pasaule, pasaule – liela un plaša
Gluži ka pikniks lielceļa malā
Klaidoņi dzenas pēc nabagu graša
Kuru, kā stāsta, dod miglainā salā

Kurš ganīs atstāto gotiņu baru
Kuram ar nabagu grasi jau gana
Kurš melnā pirtiņā uzmetīs garu
Kurš tagad dziedās – Šī zeme ir mana

Viļņojas klaidoņu saceltā kņada
Trokšņainais pikniks lielceļa malā
Dažs ticis godā, bet vairums pie bada
Kam ceļa gals kapu kopiņā zaļā

Govis ar zebrām stumdās pa lauku
Ganiņam asinīs folkloras kandža
Es smejos, un smejos, un asaras slauku
Kāds sauc tev, ganiņ – Ahmeds vai Andža

Pastalām kājās un gluži pie bada
Svešzemju āzis šim pakaļā bada
Kas šī par zemi? Vai Latvija, Gana?
Vai lielceļa pikniks ir dzimtene mana?