Ceļš
Akmeņiem un kauliem,
Ved ceļš.
Ar mulsumu un izvēlēm.
Bedrēm,
Kurās lauzt kājas.
Iežiem un dubļiem.
Uz kuriem guldīt ķermeni.
Svešu.
Lai paša pēdas,
Tīras paliktu.
Samīdot svešu dvēseli.
Un atstājot,
To jaunām pēdām.
| Viedokļi par dzejoli |
| lapsu_aacis |
2014-06-21 08:11 |
taa naU dzeja. tas vienC.
diU - jemot veeraa airoopas teritoorijai paari
gaajushos cilshu karus, karu karus unj slepkavibas parastaas, naU uz zemes taadas
vietas, kurj kaaju sperot netraapiitu mironim virjsaa. netici, noiiree kvalitatiivu
aparatuurju unj apstaigaa savu pagalmu. kaa minimums 7 dazhaada vecuma skeletus
iScelsi.
triisi - katram tiek peec nopelniem unj speejaam. ja tavaa tuvumaa taadi
mineeji vien atrodas, znaČ pati neiri neko labaaka. prosta, prasmiigaak tiklu unj
ŠČiistu teelo. aksiooma. |
| klusaisMiileetaajs |
2014-06-21 08:34 |
| Izlasīju un uznāca bailes. |
| klusaisMiileetaajs |
2014-06-21 15:09 |
Bet dzejniece gan ļoti skaista meitene... Un ja vēl nomestu to trako pīpēšanu, vispār
būtu super! :))) |
| hefny |
2014-06-21 23:50 |
| klusais,nu,nelabojams ,īpaši uz līgo nakts pusi, skatīdamies uz jaunuvēm.... |
| feya |
2014-06-22 17:29 |
| Vēl kas nebūs. Lai atsakos no ikvakara glāzes arī varbūt..? |
| lasmaize |
2014-06-25 21:46 |
hefny,
nelabojami slims ir tas, kas neskatās. :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!