Sargeņģelis

Ja vēlies, nāc par sargeņģeli manu
Es apsolu, tev darba nebūs daudz
Tik laikā ieslēdz lielo trauksmes zvanu
Kad uguns pakulās, vai rati grāvī klaudz

Es neprasīšu klāt būt dien’ un nakti
Un nav man miljonu, kas būtu jāsargā
No atmiņām tie laimes brīži zagti
Bet vēl jau reizēm kožu dzīves pīrāgā

Tu vari piestaigāt pie manis retu reizi
Uz rīta kafiju vai pēcpusdienas tēju
Jo arī prātīgs braucējs aizripina greizi
Un gudram tēvadēlam dzīve sasit seju

Cik nopietnas, cik nenopietnas rindas
Un vai līdz galam tās kāds izlasīs
Kā pilošs krāns, kā vēju zvana šķindas
Vai kauls, ko taksis paslēptuvē iekasīs

Klūp uguns pakulās, bet dzēsējs uz pusslodzi
Sit dzīve seju - sargeņģelis slaistās
Un jautājums, ko visvisādi grozi:
Vai man pa pusei pieder tavas formas skaistās?