Kad atmostas talants

Hemorāģiskos drudža murgos,
Ar nabas saiti ap rīkli,
Kājstarpē iežmiegtu asti,
Taustot ribstarpi bikli,
Mostas talants no mūžīgā miega.

Vēl vienu reizi plikam pa nātrēm,
Vēl divas reizes uz alus kastes,
Vēl reizes trīs ar meitenēm tiklām.

Un atmostas talants:
Ne saukts, ne gadāts,
Ne ar pirkstu taisīts,
Ne citādi radīts.
Ne žņaugts, ne skūpstīts,
Ne mīlēts, ne badīts.

Talants piecēlies,
Talants stāv augšā!
Ne apgāzt to spēj,
Ne aizpūst caur plaušām.
Tas varens un spēcīgs
Kā spalvainais Galls,
Kā pērkona spēriens,
Kā akmens falls.

To skaudīgi vērojot,
Piepeši saprotu:
Ak dievi, ak debestiņ!
Dodiet man kripatu!
Gribu sev talantu,
Plašu un laimīgu.