Modernisms
Dažu vecu riepu
Dīķī iemetu.
Lai nav jānes viņas
Prom uz jūriņu.
Pats uz dīķa krasta
Liesmiņ iekūru,
Žāvējot tur zivis,
Ko tirgū noķēru.
Vientuļš dziesmu ķērcu,
Muti vārstīju.
Domājot par EIRO
Bēdīgs paliku.
Sen jau ugunskurā
Melnas ogles plēn.
Sen jau visas riepas
Aļģēs ieaug lēni.
| Viedokļi par dzejoli |
| lasmaize |
2014-04-30 11:40 |
Sen jau aizmirsusies
ir šī dziesmiņa ... |
| hefny |
2014-04-30 14:31 |
..sen jau visas riepas
taukos ieaug lēni ....;))) |
| ZARNU_MAISS |
2014-04-30 16:28 |
| Piesārņojot dabu arī paši piesārņojas ar negatīvo enerģiju. |
| klusaisMiileetaajs |
2014-04-30 19:27 |
| Nē, nu cūka tas lācis ir..! |
| jukas |
2014-04-30 20:39 |
| Vecuma neoms ! |
| BAMS |
2014-05-01 16:33 |
ar vecām riepām noņemdamies, autors, zināmā mērā var pieņemt pārsteidzīgus lēmumus,
pat veikt, līdz galam napārdomātas darbības! Bet tas taču ir cilvēka dabā! |
| sssusurs |
2014-05-10 05:12 |
Veca tautas gudriiba veesta ka no eiro riepas ieaug algees bet no maarcinjaam riepaas
ieaug sievietes :D Un man jau patiik ka ir kur iekerties :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!