Rīts.

autors: dieva_pienenite [dzejoļi]

Putni šorīt zvana
un gulēt neatļauj.
Basām kājām izeju dārzā
un sūtu prom miegu pa rasaino zāli.
Dīķis uzlicis kūpošu miglas mici
auklē mazos kurkulēnus —
varžu meitenes un zēnus.
Man šķiet, ka daba šorīt smaida
un aicina mani pļavās un silos,
bet esmu es cilvēks, un mani darbi gaida.
Sapņi un ilgas aizlido vieni
saulē un padebešos zilos.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2014-04-28 10:31
Šis pavasaris man aiziet garām nepamanīts kā neīstā maršruta tramvajs.
lasmaize	2014-04-28 22:15
pienenīt, jau tā daudz paspēji ieraudzīt, rītu sveikt un rasu izbaudīt.
lasmaize	2014-04-28 22:16
klM, arī īstie kādreiz nekur neaizved ...
hefny	2014-04-28 23:03
KLM,ko ta nu tik drūmi??kāp iekšā tai trambajā,kas pienāk,-redzēsi-paviziās jauki!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!