Slaķis 5 (slapjš kaķis)
Slaķis ielēca gultā.
Slaķim bija tā vēsi.
Slaķis špļaudījās dikti.
Ūdeni līdzi sev nesot.
Padod man gabalu marles,
Noslauki manu ādu!
Izsaki prieku par mani,
Ar tev pačatot nāku.
Izmetu slaķi no mājas,
Liku, lai pastaigāt iet.
Nevar ar netīrām kājām,
Man pa tepiķi skriet.
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2014-04-16 17:00 |
| Parunā ar R.Paulu..! |
| Plaanpraatinjsh |
2014-04-16 19:05 |
| Palika žēl arī slaķa. |
| Serjozha_Baisulis |
2014-04-16 20:26 |
dīvaini...šamais piepļeckājis jau gultu,apšķaudījis naktsveļu,bet cilvēks uztraucas
par...paklājiņu koridorā |
| hefny |
2014-04-16 22:06 |
| mjāaaaa....gulta slapja, un dīvains tas cilvēks,patiesi....slaķītim siltumiņu gribas! |
| BAMS |
2014-04-17 20:23 |
| Laba tēma, kutina nervus! |
| Plaanpraatinjsh |
2014-04-18 11:25 |
| Iztrūkst Lieldienu tēma-raksti par slaķa olām.:) |
| baalzams |
2014-04-18 18:47 |
| inkvizitors..:( |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!