Romantisks sacerējums par puķuzirņiem un Valdi Artavu

Es skatos tavās apsarkušās acīs
Un manu elpu aizcērt tavējā
Kur romantika solītā? - man prasīs
Kur puķuzirņi, kas zied ielejā?

Pār Raiņa kapiem lido melni kraukļi
Tiem žēli Valdis Artavs līdzi ķērc
Sen apklusuši literātu saukļi
To vietā marta runči skaļi brēc

Tā usnes pārņem visu dzejas placi
Un latvāņiem ir atdots prozas lauks
Vien zvirbuļi ceļ mēslu kaudzē traci
Kur balo sadauzītais mūzas trauks

Jau atkal manu elpu aizcērt tava
Ar ķiplokiem un reņģu dvesumu
Nav puķuzirņiem piemērota grava
Kur odiem barība es kļuvis esmu

Bet gravas malā auro marta kaķi
Un kapu priedē Valdis Artavs ķērc
Nāc, ieliešu tev vienu kandžas graķi
Bet tauta dziļās peļķēs kājas mērc

Kur latvāņi un nātres laukos zaļo
Un kārklos ieaugusi lepna pils
Es eju dziedādams par dārzu tālo
Kur aizvējā zied puķuzirņnis zils