Pirmais Aprīlis

Izslēdzis apziņu
un paļāvis Morfejam prātu,
es klīdu
pa pasaules kalniem un lejām,
lai apjēgtu to,
kas sen senis izdomāts,
pasakās glabāts,
it kā pasauli
nebūtu radījis Dievs,
bet tā tikai fantoms,
nu vienkāršāk pasakot – rēgs,
ar ko citas pasaules
reizēm jokoties mēdz,
jo kā gan citādi izskaidrot
skaistumu neparasto
un dīvo,
kas nosviež no izziņas augstumiem
pie paša vienkāršākā,
liek domāt -
no Pasakas ienākuši te mēs,
bet tā jau tuvu pie beigām,
kaut arī visām tās laimīgas ir -
vai nu kāzas tur dzīro,
vai līksmo, ka ienaidnieks veikts,
jo vienmēr tur Taisnība uzvar
un ļaunums ir beigts.

Kā gribētos,
lai tas nomods, ne sapnis būtu...

Nu būs, būs,
drīz atkal kārtējais Jaunais gads būs,
ir taču vienalga,
vai Jūlijs vai Gregors to nomainīt steigs,
jo aprīlis jokus dzīt neizbeigs
un atkal mēs kopā skandēsim vienu:
„ Lai slavēta muļķu un muļķošanas diena!”

Tāpat taču visi mēs itin drīz
īsti nesapratuši,
kur un kāpēc atnākuši,
pazudīsim no pasaules šīs...