souvenir

baltais papīrs saplūst ar sniegu
kas gaisā un uz zemes pārkrāso
vēl tikko tik zaļo pavasara dienu
zem sniega bēdīgi pulkstenīši zvana
viss dīgstošais ieraujas sevī
putnu dziesmas sakrīt bez skaņas
mīkstajā sniegā
arī cilvēki salien savās alās
par mājām ko sauc
kurina krāsnis un dzer karstu tēju
piesniguši pumpuru pilnie zari
noliekušies klusu sauc palīgā vēju
arī domas ir smagas un gurušas
un neceļas spārnos
bet pieplok un saritinās ilgās

klusumā skaitu pulksteņa tikšķus
tik tak tik tak tik tak
krēslo