Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Slinkuma dzejolis
Ar cērmes aristokrātisko bālumu sejā
Virtuves logā glūn miglāja acs Krāni atgriezti debesu kancelejā Prāvos robos jau laika sagrauzts šis gads Man apziņa žāvājās platu muti Slinkums, klubkrēslā atšļucis, krāc Galvai pieslējis elkoni kā stuti Krēslas tasītē maisās mans prāts Caur kafijas biezumu šļakstam uz galda Es mēģinu izcirst stigu līdz gaismai Žēl miglainās pasaules, mammas un lata Un vārdu, kas aizmirsušies šai dziesmai Kājām gaisā snauž ideju sikspārņi Gan jau sāks mosties, kad tumsa būs klāt Vakara ēnas zeļ biezas kā latvāņi Kuru tuvums reizēm spēj nogalināt Kafija auksta un cigārs bez garšas Slinkums pamodies, piedāvā savu vietu Migla izklīst, un debesīs mākoņu baržas Aizsedz skatienam sarkanu saules rietu Žēli iekrakšķas dīvāna atsperes Dieniņa beigusies, gan jauna būs rīt Paldies, ka veltījāt kaut nedaudz sapratnes Slinkuma dzejoli līdz galam izlasīt
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|