Raksturīgi

Ir kaut kam raksturīgs smilšu garais ceļš

Pilns ar akmeņiem tā visi te melš

Visi autobusi nokavēti vakaros kuri ir gari

Un tas ceļš man būs jāpārvar -Man saka tu vari.

Es saskatu ka daudz jānožēlo būs

Jo jods te pat var pārsteigt mūs

Mani un ticību par to ka nebūs bēdas

Nekas nav jāsargā šajā ceļā ne rokas ne pēdas

Mana drošsirdība ne vienmēr pāriet tiltu

Bet šodien tā var un es padaru to siltu

Tā atver pašus galvenos vārtus

Uz zemi kur viss parāda man toņus sārtus

Es ieeju mājās bez rūpēm un naida

Bet māte nemierīga mani te gaida

Nemitīgi savus acu skatienus svaida

Bet viss pārējais prom no viņas atraida

Arī pārmetumi mīlīgi kā okeāna vaļi

Ir dzirdami no svešām mutēm skaļi

Briesmīgos vārdos visi mani sauca

Bet es to pie sirds neņemu, prātu man nejaucat.