Kāda vientuļa Grenlandes vikinga dziedātā sāga

Miglā zudusi osta
Grūti sēdēt uz plosta
Vētra jūru kad posta
Un ir jāsavelk josta

Kaijas lido virs mola
Roņi acis vien bola
Ledus kluči no pola
Ledus laikmetu sola

Bet, kad sasniegts ir krasts
Kuģim nolūzis masts
Tomēr sirdsmiers ir rasts
Kas gan tur neparasts

Vēl viens brauciens ir galā
Atkal dzimtajā malā
Deguns apsarcis salā
Jālien siltākā alā

Vienu atpūtas brīdi
Un lai pagaida strīdi
Vai nu velti tu svīdi
Jūru miglaino nīdi

Iedzer vikingu alu
Atceries svešo malu
Tālo klinšaino salu
Un tad nodzēst var skalu

Tā bij varena diena
Tumsa smaržo pēc siena
Sapņi garšo pēc piena
Žēl, nav blakus neviena…