Kaktā

Balti burti noraksta domas
Apsnieg palodzei stūrītis
Es izstāstīšu papīra loksnes mazumiņu
Manis nav uz tās strēmeles
Kurā grimst pludiņi pilni zelta
Es nemāku šaut neredzamas lodes
Kas ievaino citus vēl sāpīgāk kā īstas
Man nesanāk tiekties uz augšu
Uz tā galda kur cukurotas kūkas
Padara apaļus vaigus
Nē, nepārproti
Es neesmu labs cilvēks
Jo dažreiz sirds nav silta
Kā salas, kur aizlido putni nākot ziemai
Manī lāsteka kā caurspīdīgs burkāns
Aug uz leju
Un dažreiz dur tā
Ka gribas tikai gulēt
Un neko nedarīt.....

Bet ko tad iesāks kājas?
Tām vajag jaunas telpas, kuras atklāt
Arī ja bail tajās iet
Bet ko tad iesāks rokas?
Tām vajag otru, kuru samīļot
Arī ja bail, ka nesanāks
Ka sanāks tikai paša ceļus
Vienalga, cik tumša dažreiz šķiet diena
Gulēt nedrīkst, jo tā var aizmigt pavisam
Nē, nepārproti
Es to nestāstu Tev
Bet sev, lai kļūtu stiprāks