Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Visuma elpa
Sen apdzisušo zvaigžņu
mirdzošās asaras skanot nopil no mātišķajiem pirkstiem, lai maigi apmazgātu jaundzimušo mazuli - kārtējo jauno pasauli, un atkal iztvaikotu bezgalībā. Visuma elpa... It visur jūtama tās svētīgā klātbūtne, kas atspirdzina mūsu dvēseles. (Var saukt to par Dievu, ja vēlas...) Vēja dziedāšanā, viļņu čalā, zāles čukstos un uguns sprēgāšanā saklausām tās balsi, kas ir vadošā korī tiem, kuri jau aizgājuši, paliekot kopā ar mums mūžīgi, un arī es esmu gatavs bez bailēm ļauties tai, lai tāpat paliktu šeit un nodzīvotu vēl tūkstoš dzīves, atkal kļūstot par Gaisu, Ūdeni, Zemi un Uguni, kļūstot par Viņu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|