Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Visuma elpa

Sen apdzisušo zvaigžņu
mirdzošās asaras
skanot nopil
no mātišķajiem pirkstiem,
lai maigi apmazgātu
jaundzimušo mazuli -
kārtējo jauno pasauli,
un atkal
iztvaikotu bezgalībā.
Visuma elpa...
It visur jūtama
tās svētīgā klātbūtne,
kas atspirdzina
mūsu dvēseles.
(Var saukt to par Dievu,
ja vēlas...)
Vēja dziedāšanā,
viļņu čalā,
zāles čukstos un
uguns sprēgāšanā
saklausām
tās balsi,
kas ir vadošā korī tiem,
kuri jau aizgājuši,
paliekot kopā ar mums mūžīgi,
un arī es esmu gatavs
bez bailēm ļauties tai,
lai tāpat paliktu šeit
un nodzīvotu vēl tūkstoš dzīves,
atkal kļūstot par
Gaisu, Ūdeni,
Zemi un Uguni,
kļūstot
par Viņu.




Viedokļi par dzejoli
 DDT  2014-02-06 13:13 
Āmen!
 forma1961  2014-02-06 13:36 
Man par piņķerīgu šķiet
 laukroze  2014-02-06 13:55 
man gan saprotami, tā arī ir, mūsu dzīve tik mazs mirklis Visuma telpā..;)
 jeep2  2014-02-06 15:24 
paaraak samudzhinaats ..
 assortina  2014-02-06 17:05 
Piekrīt DDT!
 Plaanpraatinjsh  2014-02-06 18:54 
Vai skatījies vakar TV raidījumu "Kā darbojas Visums"? Es noskatījos,tieši tā arī
notiek.
 priede  2014-02-07 10:14 
Nē, tūkstoš dzīves negribu, bet dzeja patika!
 klusaisMiileetaajs  2014-02-07 10:37 
Šoreiz gan Bariss auzās iebridis...
 bariss  2014-02-07 15:26 
Zvaigžņu auzās, klM? :))))
 hefny  2014-02-07 21:09 
es nezinu, cik dzīves gribētu un vai...domāju par to. :)
 _deggunnoiser_  2014-02-07 22:45 
Kas gan Visuma elpa bez dzejnieka dvēseles, apziņas,
Bez sajūtām, sapņiem un
smeldzes?
Kas stihija bez dzīvības veldzes? ...

[bet man, lūk, tieši patīk tādi
nevienkārši - ar iekļautu vieglas nepārskatāmības, brīvplūsmas gaisotni... ]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?