Pilsēta

Asfalta skrandas ieliņās līkās
Mājeles krāsotas velns zina kad
Blāvajos logos gaismiņas sīkas
Cilvēki ielās nav itin nekad

Kafejnīca un ēdinātava
Vientuļš pilsonis, miegains tam vaigs
Pustukšas bodes un frizētava
Pilsētā, kurā ir apstājies laiks

Prātīgi, lēnām, grabot un klabot
Trīs reizes dienā te cauri brauc buss
Noputējis, un laiks to sen labot
Atnāk un aiziet, un viss atkal kluss

Variet neticēt, smīnēt vai smieties
Arī man pašam ir nācies tur būt
Sarkanais nagainis aicina skrieties
Uz neatgriešanos, sirds mana jūt

Mēslainē sen jau, kas nopirkts reiz rubļos
Te valda „reiz bija”, un miris „reiz būs”
Ieaudzis krūmājā, nātrēs un dubļos
Kāds gabals no manas bērnības rūs