Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Trešais tēva dēls

Dzīve tā kā gaisa balons
Reizēm uzpūšas līdz plīst.
Rokos dziļāk savā alā,
Nelīdz tas, ja ārā līst.

Slapjas kājas, zeķes miklas
Klepus krata kuņģa virsu,
Galvā maisās domas tiklas
Tām pa vidu esi tu.

Ķeru rokā akmens cirvi,
Zobos iekosts vistas kauls.
Dzīvē tu man tā kā virve
Kuras galā šūpojos.

Spēlē, spēlē vijolīti,
Vienmēr pirmā tu.
Palieku es orķestrītī,
Bet reiz aizmukšu..
Viedokļi par dzejoli
 bariss  2014-02-04 16:52 
Kad strādāji ar akmens cirvi, ar tām vistā nu kā bija tā bija. Zaurvista, vai?
 Plaanpraatinjsh  2014-02-04 19:15 
Pamatīgi maskēta doma.:)
 assortina  2014-02-04 22:27 
Trešo tēva dēlu vajadzētu ar likumu aizliegt!!
 laukroze  2014-02-04 22:43 
PLP taisnību runā.:)
 hefny  2014-02-05 00:28 
...mjāa,tad orķestrītis ar diriģentu,ja nav tīkamu meldiju
pienesums-izpildīšanai,-tad reāli grūši.....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?