sīkumiņš, vecmodīgs

autors: vakarveejsh [dzejoļi]

Rets dzejnieks skatīts tuvplānā
Pēc savas dzeju grāmatiņas izskatās;
Un neplūst viņš kā dzeja daiļš,
Un viņa vārdu rozes nesmaržo.
Lai galvas noliecam pret dzejniekiem,
Kas pārvarējuši ir savu zemes tēlu,
Spēj celt un nest to gaismu, daili cēlu,
Kas paceļ arī mūs pār ikdienību.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
jeep2	2014-02-04 09:36
jo necilaaka aariene ,jo dailjaakas iekshas ,vai taa?
Plaanpraatinjsh	2014-02-04 09:38
Apmēram skaidrs,bet kāpēc man būtu galva(faktiski kakls) jāloka pret dzejniekiem,tas paliek neskaidrs.
lapsu_aacis	2014-02-04 10:58
aGdies.....
forma1961	2014-02-04 11:04
Dažreiz labu mākslinieku un dzejnieku jau atzīst tikai pēc kāda n-tā laika
bariss	2014-02-04 12:11
Augsta dziesma, skani, skani Augsta dziesma, skani, skani Zilā zvaigžņu haosā! Nemirstīgu dari mani Tautas vīru eposā! Apkamp visu firmamentu, Univerzums nu ir tavs, Tērp ar violetu lentu Visus mūs, kad Pikols raus!
vakarveejsh	2014-02-04 13:27
Paldies, Barisa kungs, Jūs uztvērāt ironisko bekgraundu.
hefny	2014-02-05 00:24
jā, graunds no bekpuses ir tverts.
klusaisMiileetaajs	2014-02-05 03:30
Manuprāt, tur slēpjas dziļa doma.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!