Pārdomas ziemā uz celma

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Es esmu aizmirsis,
Ka krāsas nav vien pelniem.
Es esmu aizmirsis:
Man daba balti melna.
Es nezinu
Vai rasa kādreiz spīd.
Es nezinu
Vai miglas naktīs krīt.
Es esmu piemirsis
Kā smaržo naktsvijoles
Es esmu piemirsis
Kad blakus sēdēji uz sola.
Es nejūtu,
Kad lūpas siltas vaigu skar.
Es nejūtu
Kā domas maigi izteikt var.
Es nevēlos,
Lai saule uzgriež mugurpusi
Es nevēlos,
Lai notis mūžam klusē.
Es gribētu,
Ka nāktu karstas, nebeidzamas dienas
Es gribētu,
Lai man tu mūžam būtu viena.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lasmaize	2014-01-29 14:40
Gribētos baigi gudri pateikt, :) ka pirmās 22 rindas liekas. Visa jēga pārējās. :)
forma1961	2014-01-29 14:50
Man atkal pilnīgi pietiktu ar divām pēdējām
hefny	2014-01-29 15:01
uij, cik smuki! un man ar tā sagribējās to visu, īpaši pēdējos....
DDT	2014-01-29 15:18
Labi pateikts!:)
Plaanpraatinjsh	2014-01-29 17:54
šodien sēdēju uz celma mežā,bet domas gan bija citas.
klusaisMiileetaajs	2014-01-29 20:22
Jā, pēdējās divas tiešām bija jēga izlasīt.
assortina	2014-01-29 22:58
Nu, smuki! :)
Burve77	2014-02-01 15:04
patīkamas rindas:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!